kof.
October 15, 2009
. man bija pēdējo dienu “visiespaidīgākā” nakts, ņemot vērā, ka esmu slima un guļu mājās, nevis trakoju kādā klubiņā – neesmu aizvērusi acis pat ne uz minūti! ap pulksten 4:15 likās, ka sajukšu prātā, bet tad jau atkal atgriezos pie lietu pārdomāšanas, pasapņošanas un plānu būvēšanas. un šķiet ka beidzot es sāku atgūt savu mieru un pārliecību. katrā ziņā tā sajūta iekšā paliek ar vien labāka un gaišāka. var jau būt ka tas ir izskaidrojams ar slimības atkāpšanos, bet es palikšu pie tā, ka beidzot viss sāk nokārtoties.
man laikam patīk rudens. nu vismaz viņš neriebjas vairs tik ļoti. šorīt tējas krūzes vietā atļāvos uztaisīt kafiju un beidzot atvērt logu līdz galam vaļā. beidzot es sajūtu, ka nevis es tikai atdodu enerģiju, bet tā pie manis arī atgriežas. un tas jau laikam airs nav svarīgi, ka tas notiek tādā pelēcīgā, slapjā, drēgnā veidā – man ir labi! un es turpinu gaidīt nākamo vasaru!
neaizmirsti par dienišķo sauju ar dzērvenēm un pasmaidi – ani
